Ziņas par eksporta vājumu šoreiz pārspīlētas

Par ārējās tirdzniecības un rūpniecības apgrozījuma datiem 2012.gada aprīlī

Preču eksporta izmaiņas aprīlī ir vienas no nepatīkamākajām vairāku gadu laikā. Mēnesī, kad eksporta apjoms pret iepriekšējo mēnesi vēsturiski caurmērā bijis stabils, šoreiz tas ir samazinājies par 7.4%. Gada griezumā ir bijis kāpums par 5.7%, bet tas ir vājākais kopš 2010.gada janvāra. Tāpat mēneša griezumā ir samazinājies gan apstrādes rūpniecības kopējais apgrozījums (par 0.2%), gan apgrozījums eksportā (par 2.2%), atbalsojot nesen izziņoto izlaides apjoma kritumu šajā mēnesī.

Par laimi, iedziļinoties detaļās, sākotnējais satraukums pagaist, jo eksporta kritumu šoreiz galvenokārt noteikušas acīmredzami īslaicīgas pārmaiņas tādu produktu eksportā, kurus ražojošajām nozarēm nepārprotami klājas labi un kurām ir arī labas tuvākās nākotnes izredzes. Par to liecina arī jauno pasūtījumu statistika, kā arī nozaru pārstāvju analīze.

Negatīvās izmaiņas eksportā aprīlī galvenokārt radīja kritums metālu, to izstrādājumu un mašīnu eksportā, bet attiecīgo rūpniecības nozaru veselību šobrīd lielu bažu nav. Eksporta kritums lielā mērā varētu būt sakritību rezultāts. Īpaši uzkrītošs ir neparasti mazais apjoms dzelzs un tērauda eksportā, salīdzinot ar iepriekšējiem šī gada mēnešiem, tā iemesls visdrīzāk kārtējo reizi bijis Liepājas ostas kuģu kursēšanas grafiks. Šī produkta eksports samazinājies par 16.3 miljoniem latu, tātad veido 4/10 no kopējā eksporta krituma mēneša griezumā, kas bija 40.2 miljoni latu. Par 4.3 miljoniem kritās tērauda izstrādājumu eksports, kas arī noteikti neatspoguļo kādas problēmas nozarē. Sarūkot par 4.1 miljonu latu, astoņkārt gan mēneša, gan gada laikā samazinājies kuģu eksports, tā šajā nozarē gadās, marta un pērnā aprīļa apjomi bija ļoti lieli. Vēl par 5.4 miljoniem kritās koksnes un tās produktu eksports, bet no ļoti augsta līmeņa martā, tāpēc aprīļa apjoms vienalga ir līdz šim trešais lielākais. Pavisam ¾ no eksporta krituma radījušas izmaiņas nosauktajās četrās pozīcijās.

Arī dažu citu produktu eksportā ir bijušas izmaiņas uz leju, bet pa druskai un kripatiņai, kas kopainu būtiski neietekmē. Piemēram, farmācijā eksports it kā krīt, bet tas ir reeksporta sarukuma dēļ, nozares ražojošajiem uzņēmumiem šogad klājas lieliski, spriežot pēc uzņēmumu datiem.

Ir arī jomas, kurās eksports audzis, pārtikas ražotāji iekšējā tirgū acīmredzami sastopas ar pieaugošām grūtībām, bet eksportā joprojām labi panākumi, nozares produktu eksports audzis par 21.2%, bet apgrozījums eksportā — par 17.1%.

Ļoti interesanta atkal ir situācija ar apģērbiem, to eksports ārējās tirdzniecības datos aug, bet apgrozījums eksportā un arī apgrozījums kopumā it kā samazinās. Saskaņā ar CSP datiem, apgrozījums apģērbu ražošanā periodā no janvāra līdz aprīlim gada griezumā samazinājies par 10.9%, bet divu galveno produktu – tekstila un trikotāžas apģērbu eksports šajā laikā pieaudzis par 10.2%. Jāpiebilst, ka šajā produktu kategorijā nav raksturīgi lieli reeksporta apjomi, bet nozares asociācija jau iepriekš ir vairāk atzinusi ārējās tirdzniecības, nevis rūpniecības datus par tādiem, kas drīzāk atspoguļo patieso situāciju arī ražošanā un turpina uzturēt šo viedokli. Var piebilst, ka saskaņā ar asociācijas datiem, apgrozījums apģērbu ražošanā janvārī – aprīlī gada griezumā pieaudzis par 7%, galvenokārt uz apjomu, nevis cenas rēķina, pārsniedz sākotnējās prognozes un uzņēmumiem pat ir grūtības izpildīt pasūtījumus jaudu ierobežojumu dēļ. Interesanti, ka par otro vieglās rūpniecības nozari – tekstilpreču ražošanu, viedoklis ražotājiem un statistiķiem visumā sakrīt, tur abi redz izaugsmi.

No vienas puses, notikumi Eiropas un pasaules ekonomikā liek uzturēt līdz šim stāstīto stāstu, ka ekonomikas izaugsme visdrīzāk piebremzēsies, taču eksporta kritums aprīlī, kā arī citi ne visai jaukie šī mēneša dati to īsti neapstiprina, tur ir pārāk daudz vienkārši nelabvēlīgu sakritību un dažādi interpretējamu lietu. Šo domu gājienu atbalsta arī nupat saņemtie dati par jaunajiem pasūtījumiem apstrādes rūpniecībā. To indekss (sez. izl. datos) aprīlī sasniedzis līdz šim augstāko līmeni. Par spīti tam, ka ekonomika Latvijā aug straujāk nekā galvenajos eksporta tirgos, rūpniecības izaugsmi arī tuvākajā nākotnē visdrīzāk virzīs tieši eksports, kura pasūtījumu indeksa līmenis ir līdz šim augstākais. Vietējo tirgus pasūtījumu indekss nav sliktā līmenī, bet ir „tikai” piektais līdz šim labākais. Tieši metālapstrādes un mašīnbūves nozarēm, kuru produktu eksporta kritums aprīlī bija tik izteikts, būtu grēks sūdzēties par savu pasūtījumu statistiku un noskaņojums uzņēmumos ir visumā tam atbilstošs.

Atšķirībā no eksporta, imports nav būtiski vājinājies un tirdzniecības deficīts atkal palielinājies. Par laimi, tā pieaugumu šobrīd lielā mērā virza investīciju kāpums, ieguldījumi pamatlīdzekļos šī gada 1.ceturksnī auga straujāk nekā pat t.s. treknajos gados, bet ekonomisko stimulu vides maiņa nodrošina to, ka investīcijas šobrīd ir daudz lielākā mērā ilglaicīgu izaugsmi veicinošas.