VIEGLĀK NEUZTICĒTIES VALDĪBAI NEKĀ MAKSĀT NODOKĻUS

RAKSTS SĀKOTNĒJI PUBLICĒTS LAIKRAKSTĀ ‘DIENA’, 2013.GADA MARTĀ

Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomikas eksperts

Uzticēšanās valdībai samazinās, kaut ekonomika aug un dzīve pakāpeniski uzlabojas, šādā situācijā drīzāk vajadzēja notikt pretējam — tā 14.marta laikrakstā Diena publicētā intervijā saka ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka. Arī DNB Latvijas Barometrs regulāri jautā sabiedrībai par apmierinātību ar valdības darbu un tas vēsta, ka situācija drīzāk uzlabojas. Valdības vērtējuma indekss joprojām ir mīnusos, taču no mīnus 77 punktiem 2009.gada janvārī pieaudzis līdz mīnus 34 punktiem četrus gadus vēlāk, sasniedzot līdz šim augstāko līmeni (Barometrs sākās 2008.gada aprīlī).

No izbrīna tūlīt dzima skaidrojums. Šī jautājuma uzdošana ēnu ekonomikas kontekstā acīmredzot atgādina daļai uzņēmēju par viņu privāto grēcīgumu, bet Barometrā tas seko pēc iztaujāšanas par valsts un ģimenes saimniecisko situāciju, kas uzlabojas un „ievirza” atbildes par valdību atšķirīgā gultnē.

Brīnišķīgajā filmā par smēķēšanas lobiju Smēķēt atļauts! (Thank You For Smoking) Ārona Ekharda tēlotais galvenais varonis dēlam saka, ka viņa darbā ir nepieciešama „elastīga morāle”. Tāda diemžēl ir nepieciešama arī daudziem Latvijas uzņēmējiem — „maksājot nodokļus, nav iespējams strādāt” daudzos gadījumos diemžēl precīzs fakta konstatējums. Tas gan nenozīmē, ka elastībai nevar būtu arī citi pielietojumi.

Tirgus segmentos, kuros cenas nosaka nodokļu nemaksāšana, godīgi konkurēt var būt neiespējami. Tieši tas ir izšķirošs faktors, nevis nodokļu līmenis, kuru nevar padarīt nemanāmu, jo tad tāda kļūs pati valsts. Situāciju var palīdzēt izprast salīdzinājums ar sekmīgi strādājošiem un visus nodokļus maksājošiem uzņēmumiem, piemēram, tādu ir diezgan daudz starp lielākajiem preču eksportētājiem. Tie visumā strādā ar tādām pašām tehnoloģijām kā viņu konkurenti bagātajās valstīs un sasniedz līdzīgu ražīguma līmeni, bet var maksāt pat vairākkārt zemākas algas, jo Latvijas darba tirgus vairāk neprasa. Pat, ja algu nodokļi ir procentuāli augstāki nekā ārzemju konkurentiem (varbūt, dažreiz), absolūtos skaitļos tie vienalga ir daudz mazāki. Arī tad, ja ir līdzīgi uzņēmumi Latvijā, kas tāpat bauda zemā algu līmeņa priekšrocības un turklāt vēl nemaksā nodokļus, tie nenosaka cenu līmeni pasaules tirgū.

Arī vietējā tirgū uzņēmumiem ir iespējams maksāt visus nodokļus un strādāt ar peļņu, ja nodokļu maksāšana nozarē ir norma, nevis izņēmums, tā tas ir banku sektorā. Taču autoservisu, frizētavu pakalpojumos, kur ir ierobežotas iespējas celt darba ražīgumu, kur konkurenti ir liels skaits nelielu vietējo uzņēmumu, situācija diemžēl mēdz būt pretēja, vismaz zemāko cenu segmentos. Ir grūti iedomāties, kā šīs nozares pārbīdīt no šobrīd valdošā „pelēkā” uz „balto” līdzsvaru — kur visi maksā nodokļus, patērētāji maksā augstākas cenas, taču arī saņem labākus sabiedriskos pakalpojumus, turklāt ekonomika kopumā bauda augstāku darba ražīguma pieaugumu, pateicoties ēnu ekonomikas radīto stimulu izkropļojumu izbeigšanai. Pat, ja šāds līdzsvars tiktu sasniegts, vienmēr būtu risks slīdēt atpakaļ, jo nodokļus nemaksā ne tikai, „lai izdzīvotu”, iemesls var būt gluži vienkārša alkatība.

Kāpēc maksāt nodokļus, ja tā vietā iespējams „neuzticēties valdībai”? Te ir izskaidrojums „neuzticēšanās” pieaugumam — ja ekonomika aug un izdzīvošanas arguments kļūst vājāks, atliek turpināt kāpināt „neuzticēšanos”. Vēlme veidot pozitīvu paštēlu ir apbrīnojami spēcīga, ja jau pat Als Kapone uzskatīja sevi par cilvēces labdari, neviens nevar liegt šo prieciņu mazajam latvju šeptmanim!

Diemžēl ar to ķēdīte var nebeigties, jo cilvēks, kura dvēseles līdzsvaram nepieciešams neuzticēties valstij, apzināti vai neapzināti vēlēsies redzēt tās vadībā cilvēkus, kuri šo sajūtu pamato.