Turpmākie notikumi pasaules tirgos inflāciju samazinās

Par patēriņa cenu izmaiņām 2011.gada jūlijā

Gada inflācijas straujais kāpums no mīnusu „zonas” vēl pērnajā augustā līdz 5% šā gada maijā ir apstājies, jūnijā tempam nokrītot līdz 4.8%. Vēl dažus mēnešus gada inflācija turēsies tuvu 5% atzīmei, rudenī pakāpeniski slīdēs lejup, bet nākamā gada 1.pusē jau samazināsies strauji.

Šāda notikumu gaita vismaz izriet no aizvadītā mēneša norisēm pasaules tirgos un kopējā skata uz pasaules ekonomikas turpmāko virzību. Viens no svarīgākajiem notikumiem — par apmēram 1/6 kritusies kviešu cena, kas patērētājiem labvēlīgi ietekmēs lielāko daļu pārtikas produktu izmaksu. Tā gan nav laba ziņa lauksaimniekiem, bet, par laimi, liela daļa šīgada ražas jau pārdota. Tāpat naftas cenas kopumā virzās uz leju, kas ir laba ziņa mums visiem. Globālais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) uzrāda krasu cenu spiediena mazināšanos piegādes ķēdēs, kas saistīts ar kopējo izaugsmes tempu lejupslīdi. Nacionāli un reģionāli specifisks faktors inflācijas samazināšanā būs dārzeņu cenas, kuras pērn strauji uzkāpa, „pateicoties” neražai Polijā un Krievijā, kas mudināja mūsu ražotājus eksportēt. Ja jūnijā šo produktu cenas bija ļoti tuvas pērnā gada līmenim, tad gada 2.pusē tās ar lielu varbūtību būs zemākas.

Notikumi pasaules tirgos galvenokārt ir ietekmējuši preču cenas. Pakalpojumu cenās faktiski nekāda inflācija joprojām nav redzama, tās ir tikai par 0.5% augstākas nekā pirms gada (maijā: 0.4%). Tieši pakalpojumu cenas ir vislielākajā mērā atkarīgas no darbaspēka izmaksām Latvijā, tātad „iekšēja” inflācijas spiediena ekonomikā joprojām nav, un tas arī nav sagaidāms ne šogad, ne nākamgad. Inflācijas apkarošanas plāns patlaban nav vajadzīgs, pietiktu ar inflācijas neveicināšanas plānu, tātad vienkārši jāpilda apņemšanās nepaaugstināt galvenos nodokļus.

Ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās līdz šim lielākajai daļai strādājošo nespēja palielināt reālos ienākumus, kaut arī daudzus glāba no ienākumu samazināšanās, jo skaidrs, ka pārtikas un enerģijas cenas Latvijā būtu kāpušas jebkurā gadījumā. Tāpēc šī gada 1.ceturksnī reālās algas vairs nesamazinājās, taču pieaugums bija tikai 0.1%. Gada 2.puse būs laiks, kad ekonomikas izaugsme un algu kāpums pakāpeniski paātrināsies, bet cenu kāpums bremzēsies. Tātad atliek vēl pārdzīvot augsto naftas cenu periodu, kā arī gāzes akcīzes kāpuma atbalsi apkures cenās, pēc tam sagaidāms cenu stabilitātes periods. Te gan jāpiebilst, ka visas šīs prognozes vēl var mainīt pasaules tirgu sagādātie pārsteigumi, kas nav prognozējami, jo pretējā gadījumā tie nebūtu pārsteigumi.