Portāla Nekrize.lv ziņasPar mani
Jau vairāk nekā septiņus gadus mans darbs ir saistīts ar centieniem izprast un izstāstīt Latvijas sabiedrībai to, kas un kāpēc notiek mūsu valsts ekonomikā. Šo darbu sāku 2003.gada jūlijā kā laikraksta Diena komentētājs, patlaban daru to kā DNB bankas ekonomikas eksperts. Statuss uzliek pienākumus un ierobežojumus, taču tie nav tik lieli, kā varētu domāt. Banka kā jebkurš uzņēmums ir radīta, lai pelnītu. Taču bankas vairāk nekā citi uzņēmumi ir atkarīgas no kopējā sabiedrības labklājības pieauguma, kuru savukārt veicina dziļāka izpratne par ekonomikā notiekošo. Dažkārt kaitina piezīmes, kas interpretē manus izteikumus kā centienus sasniegt kādas merkantilas intereses. Neviens cilvēks nav balta lapa, un arī man ir aizspriedumi, kurus veidojuši gēni, audzināšana un organizācijas kultūra, taču nekad neizsakos pret savu pārliecību.
Mana izglītība ir plaša. Esmu apguvis arī zinības, kas nav tieši saistītas ar ekonomikas zinātni. Esmu gan mācījies mūziku (Emīla Dārziņa mūzikas skola), gan studējis politikas zinātni un uzņēmējdarbības vadīšanu (MBA Rīgas Biznesa skolā), visu laiku padziļināti interesējoties par ekonomikas teoriju un praksi. Tādēļ varbūt labāk saprotu ekonomisko norišu plašāko sociālo kontekstu. Un kopējās prognozēšanas sekmes aizvadīto gadu laikā man ļauj justies samērā neslikti, pāris reizes esmu uzvarējis Ekonomistu apvienības 2010 IKP prognozēšanas konkursos.
Ja kopš dzimšanas 1975.gadā līdz pat 2005.gadam par mūsu valsts nākotni biju optimistiskāks nekā vidējais aritmētiskais Latvijas iedzīvotājs, tad no minētā brīža līdz 2009.gada pavasarim – pesimistiskāks. Patlaban esmu atgriezies pie pirmssākumiem — esmu relatīvs optimists. Ja kaut kas mainīsies, nekavējoties ziņošu.
Līdzās makro procesu vērtēšanai mans darbs ietver arī rūpīgu iedziļināšanos Latvijas ekonomikas strukturālajās būšanās. Respektīvi, cenšos saprast, kādas attīstības perspektīvas ir dažādām nozarēm un uzņēmumiem mūsu valstī. Līdzās tīri tehnisku funkciju pildīšanai nozīmīga banku misija ekonomikā ir spēja efektīvi novirzīt resursus cilvēkiem un uzņēmumiem, kuru rokās tie tiks visefektīvāk izmantoti. Iepriekšējie gadi liecina, ka bankām šīs funkcijas pildīšanā ir daudz kas uzlabojams. To arī cenšos darīt.
No darba brīvajā laikā vislabprātāk nododos ar dabu saistītiem hobijiem. Praktizēju lēnu pārvietošanos (kājas, divritenis, laiva) vietās un laikos, kas ļauj dažādās proporcijās nodarboties ar interesantu vietu apskati, fotografēšanu, makšķerēšanu un arī ļoti amatierisku dabas pētniecību, konkrēti, ornitoloģiju. Man nav dzīves laikā novēroto putnu saraksta, taču biju viens no 10 aktīvākajiem 2000-2004.gada Latvijas ligzdojošo putnu atlanta dalībniekiem. Pēc šī pasākuma man radās sajūta, ka iepriekš mūsu valstī neesmu bijis. Iespēju robežās ceļoju ar savu jauko ģimeni – sievu Edīti un dēlu Kārli, taču dažkārt izjūtu nepieciešamību noteikt pats savu pārvietošanās tempu.
Esmu DNB kliente. Mana dzīve jau 20′gadus saistīta ar frustrāciju, kuru izraisa “augošā” ekonomika, banku, tai skaitā arī “BIG BANK” nenormālās soda naudas, procentu uzrēķini, tiesu izpildītāju darbības… Esmu viena pati audzinājusi trīs savus bērnus. Viens no viņiem jau vairākus gadus strādā valsts darbā, kurā saņem normālu algu, otrs no viņiem- izturējis mācību pārbaudījumus J. Vītola LMA, trešais- devās uz 4. klasi, starp citu, labi mācās.
Mana mēnešalga ir LS 329.00. Ir divi apgādājamie. Pēc tiesu izpildrakstiem saņemu LS 178.00. Maksātnespēju likumīgā kārtā nav iespējams uzsākt, jo ierēdņiem nepienākas pēc likuma nekādi ziedojumi (respektīvi- tiesu administratora izmaksas LS 400.00 apjomā). Īpašumu nav nekādu, nu jau 11 gadus dzīvojam kā “bomži”, maznodrošinātā statusu nevaru iegūt, jo ņem vērā nevis faktiskos ienākumus, bet tos, kuri tiek uzrādīti kā saņemtā darba alga, respektīvi- LS 256. …Meita par labiem mācību rezultātiem saņēma paaugstinātu stipendiju. Nevaru, taču, es to spējīgo bērnu turēt “bomžatņikā”! Viņai visa dzīve vēl priekšā. Pašiem- ar mazāko būs lielas problēmas nopirkt malku ziemai. Vecākais dēls, protams, neatstās bez maizes kumosa un siltuma. BET- kādas man tiesības postīt viņa dzīvi, kura tikko sākas. Jārūpējas, taču, arī par savu sievieti, jādomā par pieaugošās ģimenes labklājību. Turklāt- darbs ir smags un alga nemaz nav tik liela, lai varētu daudz kas atlikt arī priekš mums. Ko jūs, kā tik SPĪDOŠS DNB eksperts varat man ieteikt? Doties uz ārzemēm(veselība vēl atļauj), uzkāpt vanšu tiltā, jebšu sūdzēt valsti tiesā par CILVĒKTIESĪBU PĀRKĀPUMIEM? Jebšu “uztaisīsiet” nelaimes gadījumu? Ar nepacietību gaidīšu ziņu pēc 10.09.2012., jo agrāk to nebūs iespējams saņemt, vēl jo vairāk tāpēc, ka AUGSTĀS profesionalitātes dēļ Rīgā esot sadedzināts mans darba dators, esot atvests jauns, “pele” neesot derējusi…:DD Pēc 10.09.2012. beigsies mans ikgadējais atvaļinājums, tad- arī būs jāsaliek kopā mans darba instruments…LIFE is LIFE!