Latvija pamazām atgriežas pie darba

Par darbaspēka apsekojuma rezultātiem

Darbaspēka apsekojuma dati sniedz papildu apstiprinājumu tam, ka vismaz 3.ceturksnī ekonomiskā situācija Latvijā vēl turpināja uzlaboties straujāk, nekā iepriekš sagaidīja analītiķu vairākums.

Latvijā vairs nav augstākais darba meklētāju īpatsvars Baltijas valstu vidū. Jaunākie dati no nozarēm rāda, ka arī 4.ceturksnī mūsu darba tirgus situācija attiecībā pret Lietuvu varētu būt turpinājusi uzlaboties, taču Igaunijā bezdarba līmenis noteikti vēl ir ievērojami zemāks, kaut arī starpība ar Latviju jau varētu būt mazāka.

Nav šaubu, ka ne viss iet uz labo pusi. Tas, ka darba meklētāju īpatsvars krīt ievērojami straujāk (par 3.5 pp), nekā pieaug nodarbināto īpatsvars (par 1.9 pp), cita starpā liecina arī par augsto emigrācijas līmeni. Tātad darbavietu skaita pieaugums noteikti nav vienīgais bezdarba samazinātājs. Taču darbavietu skaits nenoliedzami aug, un pieauguma temps noteikti nav mazāks par 20 000 gada laikā. Pētījums saka, ka pieaugums pret 2010.gada 3.ceturksni ir par 24.4 tūkstošiem, taču aptauju rezultāti neapšaubāmi ir ekstrapolēti pret viegli pārspīlētu iedzīvotāju skaitu. Pie patīkamiem jaunumiem var pieskaitīt arī ziņu, ka līdz šim augstāko līmeni sasniedzis to cilvēku skaits, kuri gūst ienākumus no privātprakses un uzņēmējdarbības. Acīmredzot krīze piespiež eksperimentēt.

Datos var redzēt arī diezgan skaudru sociālās noslāņošanās atspulgu. No vienas puses, pieaug gan strādājošo skaits, gan atalgojums, tāpat ļoti strauji sarūk to cilvēku skaits, kuri ir bez darba mazāk nekā divus gadus, – tas jau ir sarucis vairāk nekā par pusi no augstākā punkta. No otras puses, to cilvēku skaits, kuri ir bez darba ilgāku laiku, joprojām ir tuvu līdz šim augstākajam punktam un vairāk nekā trīskārt pārsniedz viņu kopskaitu pirms diviem gadiem. Gada laikā nedaudz pieaudzis arī ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits.

Savukārt par neticamāko skaitli var uzskatīt atklāsmi, ka nodarbināto skaits rūpniecībā un enerģētikā ir turpinājis samazināties un 2.ceturksnī (kas ir jaunākie dati) bijis mazāks nekā pirms gada un pret 2009.gada pavasari samazinājies par 11%. Rūpniecība šajā laikā ir bijusi straujāk augošā no Latvijas ekonomikas lielajām nozarēm.

Ar Latvijas Krājbanku saistītie notikumi nepaspēs būtiski ietekmēt darba tirgus situāciju šī gada izskaņā. Taču apvienojumā ar arvien nedrošāko situāciju pasaules ekonomikā šī lokālā „zemestrīce” visdrīzāk uz laiku apturēs darba tirgus situācijas uzlabošanos 2012.gada sākumā. Arī būtisks bezdarba līmeņa kāpums nākamgad nav gaidāms, bet pēc jaunākajiem notikumiem cerēt uz būtisku situācijas uzlabošanos līdz 2013.gadam ir grūti.