Koksnes produktu eksports pārsniedz 100 miljonus latu mēnesī

Par ārējo tirdzniecību maijā

Eksporta vērtība maijā ir sasniegusi jaunu rekordu jeb 524 miljonus latu, līdz šim labāko (šī gada marta) rezultātu pārsniedzot par 4.3%. Numeroloģisku baudījumu sagādā arī fakts, ka eksporta apjoms maijā nu jau vairāk nekā divkārt pārsniedzis krīzes tumšākā brīža — 2009.gada janvāra rezultātu. Ar stipri lielu ticamību var runāt, ka eksports šogad pārsniegs astoņus miljardus latu, skaitot kopā preces un pakalpojumus.

Prognozes, ka eksporta pieauguma temps 2011.gadā bremzēsies, līdz šim nav piepildījušās, kāpums gada griezumā turas pie 40% atzīmes, ko tas sasniedza pērnā gada 2.pusē, bet tobrīd šķita neglābjami īslaicīgs. Ir ļoti patīkami šādi kļūdīties, bet arī jājautā, kāpēc tas noticis. Tam ir divi izskaidrojumi, – viens no tiem iepriecinošs, otrs ne tik ļoti.
Iepriecinošais izskaidrojums — pat relatīvi optimistiski noskaņotie ekonomisko norišu komentētāji kā šī apskata autors nav līdz galam novērtējuši Latvijas uzņēmumu vitalitāti, spēju pielāgoties strauji mainīgajiem apstākļiem, mobilizēt iekšējos resursus un iekarot ārējos tirgus. Par spīti emigrācijai un nu jau arī dzimstības kritumam mūsu valstī esošais darbaspēka kopums ir ļoti spēcīgs resurss, kuru uzņēmumi joprojām spēj izmantot tikai daļēji. Turklāt daudzi ārzemēs strādājošie gatavi jebkurā brīdī atgriezties, ja saņem labu darba piedāvājumu Latvijā.

Ne tik priecīga ir vēsts, ka apbrīnojami jaukos eksporta datus patlaban jau nepārprotami rada arī re-eksporta īpatsvara pieaugums eksportā. Lai izvērtētu eksporta kāpumu ietekmi uz ekonomiku kopumā, ir jāvērtē, kas tieši to veido. Vienmēr eksportā ir parādījušās preces, kas te nekad nav ražotas, un vienmēr mūsu valstī patiešām ražotajās precēs būs lielāka vai mazāka importa komponente. Tāpēc svarīgi, kā šie īpatsvari mainās. Precīzi to no tirdzniecības datiem izlobīt nevar, taču atsevišķās produktu grupās patlaban skaidri saskatāms re-eksporta pieaugums.

Runājot par maija datiem, pirmkārt, ir jāmin farmācijas produkti. Šajā kategorijā eksports jau vairāk nekā divkārt pārsniedz Latvijā mēneša laikā maksimāli saražojamo apjomu. Tas acīmredzot skaidrojams ar valsts panākumiem medikamentu cenu pazemināšanā, kas tagad ir vienas no zemākajām Eiropā un gluži dabiski rada stimulu uzņēmumiem eksportēt it kā Latvijas patēriņam ievestos produktus. Maijā farmācijas produktu eksports audzis par 46.4%, kamēr statistiķu dati par ražošanas kāpumu, ar kuriem šogad saskan arī nozares pārstāvju vērtējums, rāda pieaugumu apmēram par 20%. Vienmēr liels re-eksporta īpatsvars bijis elektroierīču eksportā (kas pārsniedzis 30 miljonus mēnesī), un ir gluži pašsaprotami, ka minerālā kurināmā eksporta kāpumu līdz gandrīz 50 miljoniem latu mēnesī, apjomam gada laikā pieaugot 2.3 reizes, arī pamatā nosaka ievestu preču tālākpārdošana.

Taču ļoti strauji aug arī eksports kategorijās, kurās mūsu valstī radītās pievienotās vērtības īpatsvars nepārprotami ir augsts. No lielajām produktu kategorijām tas visaugstākais ir koksnei, kuras eksports maijā pirmoreiz vēsturē pārsniedzis 100 miljonu robežu. Koksnes eksports ir gada laikā pieaudzis precīzi par trešdaļu jeb 33.3%. Vieglās rūpniecības preču eksports gadā kāpis par 28.5%, lauksaimniecības un pārtikas preču – par 14.1%. Aiz šiem skaitļiem jau ļoti skaidri saskatāma tieši mūsu valsts uzņēmumos notiekošā attīstība. Runājot par metālapstrādi un mašīnbūvi, tad attiecīgajās produktu kategorijās redzamie 40, 50 un pat 60-procentīgie eksporta kāpumi aptuveni raksturo mūsu uzņēmumos notiekošo pārmaiņu virzienu un ātrumu, pat ja absolūtie eksporta skaitļi precīzi neraksturo darbības apjomu.

Kaut arī patlaban šķiet ticami, ka importa īpatsvars eksportā gada laikā ir palielinājies, nav šaubu, ka arī eksportā ietvertā mūsu valstī radītā pievienotā vērtība aug strauji un izaugsme aptver faktiski visas eksportējošās nozares un apakšnozares. Eksportējošās nozares turpina būvēt pamatu, uz kura nākotnē augt pārējām.

Eksporta izaugsmes tempu ierobežojošie „pudeles kakli” joprojām ir eksportējošo uzņēmumu produktu portfelis, iekārtas, pēdējā laikā arvien vairāk — arī ražošanai piemērotu telpu trūkums. Tas varētu šķist dīvaini, jo vēsturiski Latvijas rūpniecības darbības apjoms tīri fiziskā izteiksmē ir bijis daudz lielāks nekā patlaban. Taču daļa telpu tiek izmantotas citiem nolūkiem, un faktiski nekas no padomju mantojuma nav ideāli piemērots ražošanai 21.gadsimtā.

Investoriem, kas vēlas šeit ienākt un sākt ražot, nereti šķēršļus liek pārāk garais, sarežģītais un neprognozējamais dažādu atļauju saņemšanas process. Citi savukārt nevēlas uzņemties riskus, kas būtu saistīti ar ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, gan savu finansiālo iespēju dēļ, gan tādēļ, ka joprojām nav izgaisušas bažas par mūsu ekonomikas ilglaicīgo stabilitāti. Piemēram, patlaban Latvijā būtu gatavi ienākt daži farmācijas produktu ražotāji, ja būtu iznomājamas piemērotas specializētās ražošanas telpas. Tā ir iespēja nekustamo īpašumu attīstītājiem, kā arī iespēja valstij lietderīgi izlietot ES fondu līdzekļus. Līdz šim nauda dota konkrētu uzņēmumu infrastruktūras un iekārtu uzlabošanai, kas ir devis atdevi pieaugošas ražošanas un eksporta veidā. Taču nākotnē ar ES fondu atbalstu vairāk jāattīsta resursi, kas pieejami visiem uzņēmumiem atbilstoši nosacījumiem, kurus rada brīva konkurence.