Izaugsme iekšējā tirgū nostiprinās

Mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā pret maiju ir pieaudzis par 3.3%, kas ir spēcīgākais mēneša kāpums kopš 2010.gada janvāra un seko 2% kāpumam maijā. Kopā ar ļoti labajiem nodokļu iekasēšanas rezultātiem maijā un jūnijā, augšupejošajiem konfidences jeb noskaņojuma rādītājiem, kā arī strauji augošo nodarbinātību tas parāda, ka šobrīd Latvijas ekonomika ir spēcīgā augšupejas fāzē.
Šībrīža lielākais risks slēpjas apstāklī, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs biznesa cikla trajektorijas ļoti atšķiras no Eiropas kopumā. Vislielākais kontrasts ir tieši Latvijas gadījumā. Ir labi zināms, ka ekonomikas atkopšanās mūsu valstī sākās visai nedroši un šī gada sākumā iezīmējās atpalicība no pārējām Baltijas valstīm, kas realitātē nebija gluži tik liela kā parādās IKP datos, taču visnotaļ būtiska. Ienākošie dati parāda, ka 2.ceturksnī izaugsme paplašinājās un nostiprinājās, turpinājusies strauja attīstība eksporta sektoros, pēc pārtraukuma kopš pērnā gada rudens atsākusies arī spēcīga mazumtirdzniecības izaugsme. Igaunijā un Lietuvā situācija bija ļoti laba jau gada sākumā, bet vēl lielāku izrāvienu tām panākt būs grūti. Operatīvie dati par Lietuvu rāda, ka izaugsme gada griezumā 2.ceturksnī ir jau nedaudz samazinājusies. Taču operatīvie dati par ES kopumā rāda ļoti krasu izaugsmes vājināšanos, bet par to, kas šobrīd notiek ASV, vispār runāt negribas.
Cik ilgi Latvija spēs pretoties nelabvēlīgajām tendencēm Eiropā un Amerikā, cik ilgi spēsim peldēt pret straumi? Ja vien finanšu tirgos nenotiks graujoši satricinājumi, tad spēsim un turklāt, ja nepieciešams, vēl vismaz pāris gadus.
Krīzes atsitiena potenciāls eksporta tirgos jau lielā mērā ir izmantots un turpmāk būs jāattīstās, ceļot ražošanas potenciālu, kā arī produktu kvalitāti un daudzveidību virs pirmskrīzes līmeņa. Tas jau notiek, bet šis process nevar būt tik ātrs kā atgriešanās pie iepriekš sasniegtā. Taču iekšējā tirgū relatīvi vieglās atgūšanās iespējas vēl ne tuvu nav izmantotas. Šie dati ir ļoti dažādi interpretējami, taču jaunu kredītu izsniegšanas apjoms vēl ir mazāk nekā puse no iepriekš izsniegto amortizācijas apjoma, tātad, pirms nonākam pie nosacīta līdzsvara punkta, kurā privātais sektors ne palielina, ne samazina savas saistības pret banku sektoru, vēl varam investēt un tērēt daudzus simtus miljonu latu vairāk ik gadu.
Šobrīd kreditēšanas aktivitāte pakāpeniski atjaunojas, neoficiāla informācija un ikdienas novērojumi liecina par pieaugošu mājokļu celtniecības un remonta rosību, jo īpaši šī procesa agrīnajās fāzēs — pieaug plānošanas un arhitektūras uzdevumu pieprasījumu skaits, arhitektu noslodze, parādās rindas pēc labu celtnieku pakalpojumiem. Ir grūti pārvērtēt nozīmi, kāda ir mājokļu sektoram ekonomikas īstermiņa svārstību virzīšanā — tas nodarbina daudz cilvēku, rada lielu pieprasījumu pēc vietējām precēm un pakalpojumiem.
Līdzās „atlēcienam” no pārmērīgajiem krīzes dziļumiem iekšējā tirgū, šobrīd pretoties nelabvēlīgajām makro tendencēm pasaulē Latvijai palīdz ES fondu stimulētās investīcijas, kas šogad noteikti būs straujāk augošā IKP komponente no izlietojuma puses. Ļoti palīdz arī apstāklis, ka mūsu galvenajās tirdzniecības partnervalstīs situācija ir krietni labāka nekā pasaulē kopumā.
Šobrīd jau ir gandrīz pilnīgi droši var apgalvot, ka šī gada 2.ceturksnī IKP pieaugums ceturkšņa griezumā ir bijis spēcīgākais kopš izaugsmes atsākšanās. Līdz šim labākais temps bija 2010.gada 3.ceturksnī, kad pieaugums pret iepriekšējo periodu bija 1.5%. Šī gada 2.ceturksnī attiecīgais rādītājs visdrīzāk ir pārsniedzis 2%.
Tā kā labas ziņas par Latvijas ekonomiku bieži tiek pārprastas, noslēgumā ir jāpiebilst — nekas no iepriekš teiktā nevar tikt izmantots kā attaisnojums, lai īstenotu bezatbildīgu fiskālo politiku. Tai ir jābūt gataviem dažādiem, arī ļoti nelabvēlīgiem pavērsieniem, arī tādi ir iespējami.