Eksports pārgājis planēšanas režīmā

Par ārējo tirdzniecību 2011.gada jūlijā

Eksporta gada pieaugums ir mazākais šogad un visdrīzāk vēl samazināsies arī turpmākajos mēnešos, jo pērn tas šajā laikā kāpa īpaši strauji. Nav sevišķi labvēlīgas arī eksporta struktūras izmaiņas. Reeksporta „piesātinātajos”, sektoros, kā minerālprodukti, metāli, pieaugums ir bijis straujāks nekā vidēji, turpretim pārtikas eksports audzis lēnāk, bet koksnes produktu eksports pat samazinājies. Arī farmācijas produktu eksportā reeksporta īpatsvars nepārprotami ir lielāks nekā pirms gada.

Sagaidāms, ka gada pieauguma temps turpinās mazināties, taču maz ticama būtu pāriešana mīnusu teritorijā. Kopējais pasaules tirdzniecības apgrozījums šī gada izskaņā un nākamgad būs labākajā gadījumā lēni augošs. Taču nav šaubu, ka Latvija spēj palielināt savu tirgus daļu, kā tas jau noticis kopš 2009.gada un šo procesu atbalstīs kāpjošās investīcijas eksporta sektoros — rūpniecībā un lauksaimniecībā.

Signāli par gaidāmajām izmaiņām eksporta pieprasījumā tuvākajos mēnešos ir ļoti kontrastaini, kopaina ir būtiski pasliktinājusies, salīdzinot ar gada sākumu, taču, piemēram, jaunākie dati par Vācijas rūpniecību liek domāt, ka arī straujš un visaptverošs kritums nav gaidāms.

Eksporta pieaugums noplok, taču iepriekšējo divu gadu panākumi jau ir spējuši piešķilt dzirkstelīti iekšējam pieprasījumam. Balstoties uz līdzšinējām sekmēm, rūpniecības uzņēmumi īsteno investīciju plānus un vismaz īslaicīgu pasaules tirgus svārstību dēļ tos neatcels. Arī bankas joprojām ir ieinteresētas palielināt eksporta sektoru kreditēšanu. Importa pieaugums, tas ir bijis lielākais kopš 2008.gada oktobra, ir tam papildus apliecinājums. Pie joprojām piesardzīgi augošā patēriņa tas nepārprotami norāda uz augstu investīciju aktivitāti, ko apstiprināja arī vakardienas IKP dati par 2.ceturksni, kā arī izmaiņas importa struktūrā — visstraujāk augošais šobrīd ir mehānismu imports. Neizbēgamas sekas tam būs pieaugošs tirdzniecības deficīts. Ja iepriekšējos divos gados kopējā preču un pakalpojumu bilance svārstījās ap nulli, tad turpmāk tā stabili atgriezīsies pie Latvijai „normālas” situācijas — deficīta, kas saprātīgās robežās nav bīstams. Negatīva tirdzniecības bilance Latvijai vēl automātiski nenozīmē parāda pieaugumu.