Portāla Nekrize.lv ziņasEksporta cenu kāpums bremzējas
Jūnijā ražotāju cenas pieauga par 0.8%, un tas ir pieaugums jau septīto mēnesi pēc kārtas. Mijiedarbībā ar bāzes efektu (pērn šajā laikā cenas samazinājās) tas ražotāju cenu inflāciju gada griezumā ir gandrīz divkāršojis – no 3.3% maijā līdz 6% jūnijā.
Ārējā ekonomiskā vide turpina iedarboties uz mūsu tautsaimniecību stimulējoši, taču jau vājāk nekā iepriekšējos mēnešos. Kaut arī eksporta produktu cenu pieaugums gada griezumā tieši jūnijā pārsniedza divciparu skaitli, tas notika labvēlīgās bāzes dēļ: salīdzinājumā ar šī gada maiju cenas ir par 0.4% zemākas. Apstrādes rūpniecības eksportēto produktu cenas gan pieauga par 0.1%, taču tas ir mazākais kāpums šogad, jo strauji samazinājušās pārtikas produktu eksporta cenas (-2.1%), lētāks varētu būt kļuvis arī metāls, bet par to datus nepublicē konfidencialitātes dēļ.
Nav sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos eksporta cenas varētu atsākt strauju kāpumu, jo saglabājas bažas par pasaules ekonomikas atkopšanās noturīgumu. Turklāt pēc zemākā punkta sasniegšanas jūnija sākumā eiro kurss ir būtiski pieaudzis – no apmēram 1.20 dolāriem par eiro līdz 1.30 dolāriem, un šī iemesla dēļ arī jūlijā varētu tikt reģistrēts eksporta cenu kritums. Par laimi jau sasniegtais eksporta cenu līmenis ir ekonomikai stimulējošs, un turpmākajos mēnešos tā ietekme turpinās sildīt citus tautsaimniecības sektorus. Latvijas uzņēmumi vairāk nopelna ārējā tirgū un līdz ar to spēj vairāk investēt, pieņemt darbā cilvēkus, kas savukārt stimulē iekšzemes pieprasījumu.
Ražotāju cenas iekšējā tirgū jūnijā turpināja strauji augt (+1.7%) gan regulējamo cenu izmaiņu dēļ, gan tāpēc, ka turpinās iepriekš notikušā eksporta cenu kāpuma stimulējošā ietekme, kā arī samazinās brīvo jaudu īpatsvars un tā lejupvērstā ietekme uz cenu līmeni.
Ražotāju cenu kāpums iekšējā tirgū arvien skaidrāk signalizē, ka patēriņa cenu turpmākās tendences būs drīzāk augšupejošas nekā lejupejošas. Tā pati par sevi nav laba ziņa patērētājiem, taču mērens cenu kāpums arī iekšējā tirgū stimulē ekonomiku, radot uzņēmumiem iespaidu, ka pieaudzis reālais pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem, kaut arī varbūt ir pieaudzis tikai vispārējais cenu līmenis. Tas savukārt nozīmē straujāku bezdarba samazināšanos un drīzāku atgriešanos pie darba algu pieauguma. Jāņem arī vērā, ka cenu kāpums samazina nepieciešamo nākamā gada budžeta konsolidācijas apjomu, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz nodokļu ieņēmumiem.
Sagaidāms, ka līdz ar eksporta cenu dinamikas maiņu palēnināsies cenu kāpums arī iekšējā tirgū, taču atgriešanās pie noturīgas deflācijas nav gaidāma, cenu kāpums gada griezumā turpmākajos mēnešos noteikti kļūs lielāks.
Šobrīd, iespējams, saistībā ar vēlēšanu tuvumu tiek novilcināta lēmumu pieņemšana par elektrības sadales tīklu tarifu celšanu, kas tomēr kaut kad būs jādara un var nākamgad palielināt elektrības cenas. Taču kāpums nebūs liels, mērāms vien dažos procentos.
