Ekonomikas sniegums gada sākumā nesajūsmina, bet redzami priekšnoteikumi izaugsmes paātrinājumam

1.ceturkšņa ekonomikas sniegums ir pārvērtēts uz augšu, taču mazāk, nekā gaidīts (par 0.1 pp, līdz 3.5% gada griezumā), un arī pēc ceturtdien saņemtās informācijas joprojām paliek neatbildēti jautājumi. Produktu nodokļu apmērs 1.ceturksnī varētu būt samazinājies tikai saistībā ar lielajām PVN atmaksām, kas izriet no iepriekšējos periodos notikušajām saimnieciskajām aktivitātēm. Tāpēc joprojām šķiet iespējams, ka vēlāk 1.ceturkšņa rezultāti tiks pārskatīti uz augšu.

Skatoties uz ekonomikas nozaru sniegumu, milzu pārsteigumu nav. No lielajām ekonomikas nozarēm pārliecinoši veiksmīgākā ir rūpniecība, kāpinot izlaidi par 14.6%. Pirmās ziņas par 2.ceturksni liek domāt, ka 2.ceturksnī šī nozare saglabās līdzīgu pieaugumu gada griezumā, turpmākajos ceturkšņos tā visdrīzāk piebremzēsies.
Netiks saglabāts tik straujš kāpums (+13.1%) lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, jo ciršanai pieejamās koksnes apjoms drīzāk varētu samazināties, bet augkopības nozari nelabvēlīgi ietekmēs kritiskie ziemošanas apstākļi. Taču no ļoti lieliem mīnusiem uz lieliem plusiem virzīsies ieguves rūpniecība un celtniecība (1.ceturksnī attiecīgi -15.4% un -15.1%), kuras gūs labumu no šī gada lielajiem ieguldījumiem ceļu būvē, ieguves rūpniecības arī no kūdras ieguves straujās attīstības.

Par spīti nedaudz negaidīti vājajam mazumtirdzniecības sniegumam automobiļu pārdošana 1.ceturksnī ir ļāvusi tirdzniecības nozarei kopumā augt straujāk nekā ekonomikai kopumā, un šāda situācija visdrīzāk saglabājusies arī 2.ceturksnī. Jau bija zināms, ka viesnīcu noslogojums strauji pieaudzis, un, pateicoties tam, viesnīcu un restorānu nozare patlaban ekonomikā ir straujāk augošā, palielinot pievienoto vērtību par 27.6%. Žēl tikai, ka tās īpatsvars ekonomikā ir tik mazs, nedaudz pārsniedzot 1%.

Ir grūti spriest, kāpēc par 0.3% sarukuši komercpakalpojumi, jo novērojumi liecina par pieaugošu aktivitāti apmācību, mārketinga komunikāciju, grāmatvedības pakalpojumu jomās, tāpat tiek ziņots par neizīrēto telpu pārpalikuma sarukumu. Taču tāpat varētu jautāt, kāpēc IKP datos atspoguļotā šīs nozares dinamika bija tik stabila krīzes laikā. Gribētos šai nozarei vēlēt būtisku izaugsmi turpmākajos ceturkšņos, bet līdz šim tās rādītāji bijuši tiešām neprognozējami.

Joprojām no krīzes nespēj atkopties finanšu starpniecība, un nekas īpaši labs nav gaidāms arī turpmākajos ceturkšņos, – šai nozarei ir raksturīga liela inerce, ko pamatā nosaka notiekošais privātā sektora parādsaistību samazināšanās process, kas var turpināties pat vairākus gadus, bet pakāpeniski sarūkošā tempā. Uzkrājumi pieaug, taču pakāpeniski, un straujš kāpums nav sagaidāms arī turpmāk.

Stabila un spēcīga attīstība turpināsies transporta nozarē, 2.ceturksnī ir vērojams pakalpojumu eksporta pieaugums, vēlāk gan nozarei, iespējams, būs vairāk jāpaļaujas uz iekšējā pieprasījuma kāpumu. Demogrāfiskie procesi ir galvenais izskaidrojums kritumam izglītībā, tāpēc tā, atšķirībā no pārējām 1.ceturksnī sarukušajām nozarēm, turpinās ciest arī turpmāk. Otra galvenokārt sabiedriskajam sektoram pieskaitāmā nozare – veselības aprūpe – 1.ceturksnī sasniegusi negaidīti spēcīgu pieaugumu – par 4.7%, kas liecina, ka veiktās reformas ļauj palielināt sniegto pakalpojumu klāstu pat ierobežota finansējuma apstākļos.

Runājot par ekonomiku kopumā, paliek spēkā prognoze par to, ka nākamajos ceturkšņos ekonomikas pieaugums gada griezumā pakāpeniski paātrināsies, vismaz kādu laiku spītējot globālai tendencei — ASV un Eiropā pēdējā mēneša laikā vērojama krasa izaugsmes bremzēšanās. Par to liecina investīcijas. Jau tika sagaidīts, ka investīciju pieaugums šogad būs mērāms padsmitos procentu, taču galvenokārt pateicoties aktivitātei un sākot no 2.ceturkšņa. Pieaugums jau 1.ceturksnī un par 28.4% reālā izteiksmē pārspēj visas cerības. Latvijai pērn bija lielākie ieguldījumi mašīnās un iekārtās attiecībā pret IKP visu ES valstu vidū, tātad bija ļoti „veselīga”, izaugsmei labvēlīga investīciju struktūra, un informācija par rūpniecības uzņēmumos notiekošo liek domāt, ka šogad situācija saglabāsies līdzīga.