Dzelžu nozares joprojām vadībā

Rūpniecībā maijā izlaide kritās pret aprīli (-1.3%), taču tās apjoms joprojām ir ievērojami virs gada sākuma līmeņa, pateicoties ļoti labam sniegumam martā un aprīlī.

Apstrādes rūpniecībā kritums mēneša griezumā bija vēl nedaudz lielāks (-1.8%), taču kā konfidences rādītāji, tā arī pasūtījumu dinamika liecina, ka atlikušajos gada mēnešos sagaidāms mērens izlaides pieaugums attiecībā pret jau sasniegto līmeni. Gan maijā, gan jūnijā rūpniecības konfidences indekss nedaudz samazinājās, un tas ir negatīvs: -5.2 punkti, taču ir virs vēsturiski vidējā (-8.9) un signalizē par izaugsmes turpināšanos.

Gadā kopumā apstrādes rūpniecības pieaugums patlaban prognozējams ap 13% līmeni, vien jūlijā un sekojošajos pāris mēnešos gada pieauguma temps varbūt nokritīsies līdz vienciparu skaitlim bāzes efekta dēļ.

Līdz šim šogad spēcīgākais rūpniecības izaugsmes dzinējs bijušas metālapstrādes un mašīnbūves nozares, un arī patlaban lielo nozaru grupu starpā to skatījums nākotnē ir vispozitīvākais, šogad kopumā sagaidot kāpumu apmēram par ceturto daļu pret 2010.gada līmeni un sasniedzot 2007.gada rādītājus. Īpaši labs rezultāts maijā bijis elektrisko iekārtu ražošanā – tur reģistrēts lielākais mēneša apjoms kopš 2000.gada (sezonāli izlīdzinātie dati) un pieaugums par 55% pret pērnā gada maiju.

Ja iepriekšminētajās nozarēs šāda izaugsme šogad bija gaidīta, tad kokapstrādē rezultāti pārsnieguši cerēto, tai šogad strādājot līdz šim visaugstākajā līmenī un iepriekšējā gada apjomus pārsniedzot par vairāk nekā 15%, kamēr tika gaidīts pieaugums par apmēram desmito daļu. Bažas par zāģmateriālu cenu kritumu ir daļēji piepildījušās, taču aug to produktu ražošana, kuru pievienotā vērtība uz kubikmetru pārsniedz zāģmateriālu līmeni, – tie ir plātņu produkti, būvgaldniecības izstrādājumi (logi, durvis u.tml.), māju sagataves un mēbeles: tagad tie veido jau vairāk nekā pusi eksporta.

Trešo nozīmīgo apstrādes rūpniecības daļu — pārtikas pārstrādi – joprojām bremzē stagnējošais iekšējais tirgus, taču vismaz tās īpatsvars pamazām samazinās, eksporta lomai palielinoties no tradicionālās apgrozījuma piektdaļas līdz apmēram 30% patlaban. Ja iekšējā tirgū nelielajam pirktspējas pieaugumam otrā svaru kausā gulsies iedzīvotāju skaita samazināšanās, tad eksporta pieaugums, sasniedzot kritisko masu, ar laiku varētu kļūt par galveno nozares dinamikas veidotāju. Tas gan nenotiks tuvākā gada vai divu laikā.

Lielākais drauds apstrādes rūpniecības kopumā turpmāk joprojām būs notikumi pasaulē. Arvien plānāks kļūst ledus zem Grieķijas parādu nastas, bet iespējamo finanšu satricinājumu ietekmi uz reālo ekonomiku prognozēt nespēj neviens. Apstākļi, kas varētu izraisīt izlaides kritumu, Latvijas ietvaros pārskatāmā nākotnē nevarētu veidoties, un patlaban no pašiem atkarīga galvenokārt spēja palielināt ražošanu, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu. Pateicoties mūsu uzņēmēju improvizatora talantam, jaudu griesti jau ir izrādījušies stiepjamāks jēdziens, nekā tika sagaidīts pērn.
Ieguves rūpniecības izlaide pretstatā apstrādes rūpniecībai maijā ir strauji pieaugusi – par 6.4% pret aprīli, un tas bija viegli prognozējams, jo būtiskākais šī sektora apjomus ietekmējošais faktors šogad būs ceļu būve, kurā sagaidāms, ka darbu daudzums pat divkārt varētu pārsniegt pērnā gada līmeni atkarībā no uzņēmumu spējas apgūt finansējumus, un liela mēroga aktivitāte dabas apstākļu dēļ sākas tieši šajā mēnesī.

Enerģētikā, izzūdot šogad atkal jau spēcīgo palu ietekmei, dinamiku turpmākajos mēnešos lielā mērā noteiks pieprasījums no rūpniecības, tāpēc gaidāmi nelieli, bet stabili plusi gada griezumā.