Cenu kāpums ir nepatīkams, bet nav satraucošs

Tas, ka gada inflācija ir sasniegusi 5% atzīmi, noteikti pievērš uzmanību. Taču ne viss, kas ekonomikā šķiet interesanti, ir svarīgi. Pašreiz notiekošajam cenu kāpumam būs ļoti neliela ietekme uz mūsu ekonomikas tālāko attīstību, ja vien tas neizraisīs pārspīlētu politisku pretreakciju, kas var nodarīt vairāk kaitējuma nekā pati inflācija.

Cenu kāpumu ir izraisījušas pasaules cenu svārstības, kā arī lēmumi par nodokļu pieaugumu. Patlaban zemu inflāciju mēs varētu panākt, tikai „piespiežot” pārējās cenas kristies tik strauji, ka tās kompensē ārējo faktoru izraisīto cenu kāpumu, kas var notikt, tikai iedzenot ekonomiku atkārtotā recesijā. Patlaban vissvarīgākais uzdevums ir strauja un noturīga ekonomikas pieauguma panākšana – tāda, kas spēj būtiski samazināt bezdarba līmeni, ierobežot emigrāciju un līdz ar to notiekošo nākotnes izaugsmes potenciāla sairšanu. Ja ar inflācijas apkarošanu saprot nodokļu necelšanu, tas ir atbalstāmi, taču nodokļu necelšana ir svarīga arī pavisam citu iemeslu dēļ, un ietekme uz cenu līmeni nav vienīgais apsvērums.

Galvenais inflācijas kurinātājs joprojām ir naftas un graudu cenu kāpums, kas tieši vai netieši ietekmē visus enerģijas produktus un pārtiku. Arī aiz apģērbu un apavu cenu kāpuma skaidri saskatāma pasaules tirgus karstā elpa — tehniskie lauksaimniecības produkti, pirmkārt, kokvilna, pērn un šī gada sākumā bija sadārdzinājušies īpaši strauji, vieglās rūpniecības pasūtījumi tiek pārcelti ārpus Ķīnas tādā tempā, ka pat pēc algu divkāršošanas gada laikā rūpnīcām Bangladešā ir grūti atrast strādniekus.

Dažādu preču un pakalpojumu cenu izmaiņu kopaina rāda, ka līdzās ārēju faktoru izraisītam cenu kāpumam vienā patēriņa groza stūrī citās ekonomikas nozarēs turpinās deflācijas spiediens. Nekā citādi nevar raksturot veselības pakalpojumu palētināšanos par 3.4%, bet atpūtas un kultūras — par 1.9%. Ilglietošanas preču cenas patlaban būtiski nemainās. Kamēr vien Latvijā būs ar divciparu skaitli rakstāms bezdarbs, noturīga algu un cenu spirāle mums nedraud pat par spīti strukturālu faktoru ietekmei uz bezdarbu, kas dažkārt tiek pārspīlēta, jo patlaban darbu atrast ir grūti ļoti plaša profesiju loka pārstāvjiem.

Tā kā vājāka pasaules ekonomikas pieauguma gaidās izejvielu tirgi ir krietni atdzisuši, tuvāko mēnešu inflācijas perspektīva ir diezgan skaidra. Jūnijā gada inflācija vēl palielināsies akcīzes nodokļa kāpuma dēļ, cerams – pēdējā. Pēc tam gada inflācija stabilizēsies, bet nākamā gada 1.pusē samazināsies, jo tad būs daudz „izdevīgāka” bāze un pēc gada būs atgriezusies psiholoģiski komfortablajās 2-3% robežās, ja vien pasaules tirgi nesagādās kādu lielu pārsteigumu.