Apstrādes rūpniecība paceļas virs pirmskrīzes līmeņa

Par rūpniecības izlaidi 2011.gada jūnijā

Komentējot ekonomiskos procesus, palaban Latvijā bieži tiek lietota frāze: „Pārmērīgam optimismam nav pamata.” Pārmērīgam optimismam tiešām nekad nav bijis pamata un nekad nebūs, par šādiem apgalvojumiem Nobela prēmiju nepiešķir.

Taču gan rūpniecības, gan mazumtirdzniecības, transporta pakalpojumu, nodokļu ieņēmumu un jebkādi citi patlaban pieejamie dati rada tādu ainu par Latvijas ekonomikā notiekošo, kas pat nerada vēlmi pēc pārmērīga optimisma. Mūsu ekonomikas sniegums 2.ceturksnī ir bijis izcils.

Vienlaikus jāatzīmē, ka spēcīgajai izaugsmei Latvijā ir nepatīkams globālais konteksts. Nav šaubu, ka pozitīvā inerce patlaban ir pietiekami spēcīga, lai nodrošinātu labu izaugsmi arī trešajā ceturksnī, taču par gada beigām jau ir nelielas bažas. Patlaban vēl no eksportējošo nozaru pārstāvjiem nav saņemti signāli par pasaules izaugsmes straujās vājināšanās ietekmi, taču šāds brīdis nenoliedzami var pienākt. Notikumi finanšu tirgos rada iespaidu, ka ekonomikas lielvalstu līderi zaudē kontroli pār notikumu gaitu. Arī dati no reālās ekonomikas – rūpniecības, pakalpojumu sektoriem – pēdējā mēneša laikā ir ļoti nepatīkami.

Apstrādes rūpniecības izlaide šī gada jūnijā pārsniedza maija līmeni par 3.8%, līdz ar to jūnija sezonāli izlīdzinātais izlaides apjoms pārsniedzis jebkura pirmskrīzes gada vidējo rādītāju, vien atsevišķos mēnešos 2006. – 2008. gadā apjomi bija lielāki, no vēsturiskā mēneša maksimuma (2008.gada februāris) atpaliekam vēl par 3.2%. Apstrādes rūpniecībā ir notikusi gandrīz perfekta V veida izeja no krīzes, straujam kritumam ir sekojis gandrīz tikpat straujš kāpums. Straujais pieaugums jūnijā nav panākts, pateicoties asam „pīķim” kādā no tradicionāli svārstīgajām nozarēm (piemēram, citu transportlīdzekļu ražošana), tā ka šis panākums šķiet pietiekami „robusts”.

Šie procesi kārtējo reizi apliecina, ka bažas par jaudas limitu izsmelšanu bijušas nedaudz pārspīlētas. Iemesls varētu būt tas, ka uzņēmēji, atbildot uz pētnieku jautājumiem, šo jēdzienu interpretē brīvi. Dažs ar to domā darba apjomu no vienas maiņas maksimālās slodzes, cits — no maksimāli paveicamā darba trīs vai pat četru slodžu režīmā. Sīkāka iepazīšanās ar uzņēmumos un nozarēs notiekošo atklāj, ka vēl ir ļoti lielas iespējas palielināt ražošanu uz darba organizācijas uzlabošanas rēķina. Ja vien spēcīgs ārējais pieprasījums turpināsies, tad nav šaubu, ka šīs iespējas agri vai vēlu tiks izmantotas. Diemžēl tāpat nav šaubu, ka ārējā vide pasliktinās, taču ir pamats cerēt, ka tas tikai piebremzēs mūsu rūpniecības izaugsmi, nevis iegrūdīs to atkārtotā recesijā. Optimismam pamatu radījis krīzes laikā paveiktais milzu darbs ražošanas kvalitātes, apjoma un daudzveidības celšanā.