Aprīļa apjoms apstrādes rūpniecībā gandrīz precīzi atbilst līdz šim augstākajam – 2006. un 2007.gada vidējam līmenim

Eksporta vilkme rūpniecības izaugsmē joprojām strādā spēcīgi. Labajiem eksporta rezultātiem martā seko rūpniecības pieaugums aprīlī, izlaidei mēneša laikā pieaugot par 3.4%, tai skaitā apstrādes rūpniecībai – par 4.4%. Citu ekonomisko datu kontekstā šis rūpniecības sniegums ir likumsakarīgs, drīzāk pārsteigums bija salīdzinoši sliktie rezultāti 1.ceturksnī.

Aprīļa apjoms apstrādes rūpniecībā gandrīz precīzi atbilst līdz šim augstākajam – 2006. un 2007.gada vidējam līmenim, un arī apakšnozaru struktūra ir samērā līdzīga, taču iezīmējas skaidras tendences, kas nozares struktūru Latvijā pakāpeniski tuvinās attīstītajām valstīm raksturīgajai. Apstrādes rūpniecības struktūra turpina spēcīgi nosliekties ar metālu ražošanu un apstrādi saistīto nozaru grupas virzienā, tādējādi attaisnojot iepriekš izteiktās optimistiskās prognozes. Aprīlī līdz šim vislielāko mēneša izlaides apjomu vienlaicīgi sasniegušas piekabju un puspiekabju ražošana, citu transportlīdzekļu (vilcienu un kuģu) ražošana, tāpat arī datoru un elektronikas ražošana. „Dzelžu” nozarēs arī attīstības perspektīvas ir labas, jo te ir vislielākā investīciju aktivitāte. Metālu ražošana, mašīnbūve, kā arī elektronika dominē gandrīz visu augsti attīstīto valstu rūpniecībā, arī Latvijas rūpniecībā to īpatsvars pieaugs. Ja patlaban šo nozaru grupas īpatsvars ir līdzīgs pārtikas pārstrādei un kokapstrādei, tad nākotnē abu pēdējo īpatsvars pakāpeniski samazināsies, tām gan augot absolūtajos skaitļos, taču lēnāk nekā metālapstrādes un mašīnbūves nozarēm, kuras neierobežos izejvielu pieejamība un vietējais pieprasījums.

Līdzās apstrādes rūpniecībai savu lomu eksportā spēlē arī ieguves rūpniecība. Līdz šim 2011. gads tai nav bijis labvēlīgs, taču turpmākajos mēnešos situācija strauji mainīsies. Aizvadītā sezona kūdras rūpniecībai bija finansiāli ļoti veiksmīga, kas būs pamudinājums aktīvi strādāt arī šogad, bet karjeru aktivitāti stimulēs lielie ceļu būves apjomi.

Rūpniecības perspektīvas kopumā ir labas, taču nav tā, ka aina būtu pavisam bez mākoņiem. Tāds svarīgs apsteidzošais indikators kā iepirkumu aktivitāte maijā krasi pasliktinājās ASV, Eiropā un Ķīnā, vienlaikus gan paliekot līmenī, kas norāda uz turpmāku izaugsmi, tikai krietni lēnāku. Salīdzinoši labāku rūpniecības dinamiku Latvijā turpinās nodrošināt ES fondu veicinātās investīcijas un jaudu pieaugums. Aprīlī pieaugums gada griezumā rūpniecībā bija 13.7%, bet apstrādes rūpniecībā pat 17%. Šogad vidēji tas noteikti būs zemāks, taču vismaz apstrādes rūpniecībā būs divciparu skaitlis.

Ir ļoti jācer, ka nu jau ļoti regulārā optimistisku ziņu plūsma par rūpniecību pakāpeniski mainīs sabiedrības priekšstatus par šo nozari un ekonomiku kopumā. Latvija ir „dabiska” ražošanas valsts, rūpniecības attīstībai labvēlīga ir mūsu ģeogrāfiskā pozīcija, iedzīvotāju vēsturiskā pieredze un kompetences, ostu un dzelzceļa infrastruktūra, kā arī dabas resursi — lielais auglīgās zemes apjoms uz vienu iedzīvotāju, kas nodrošina izejvielas divām lielākajām nozarēm. Tūrisms, tranzīts, finanšu pakalpojumu eksports — tas viss ir ļoti labi un vajadzīgi, taču tikai ražošana var būt galvenais izaugsmes virzītājs. Šī fakta neapzināšanās apgrūtina potenciālo investoru ienākšanu, iedzīvotājiem neapzinoties, cik svarīgs un būtībā neaizstājams priekšnosacījums tas ir viņu labklājības pieaugumam.