Portāla Nekrize.lv ziņas2.ceturksņa ekonomikas kopaina veidojas visnotaļ saulaina
Mazumtirdzniecības apgrozījums maijā pret aprīli ir audzis par 2%. Šajā nozarē ir atgriezusies izaugsme gada griezumā: tā gan ir niecīga, +0.7%, taču joprojām spēcīgais automobiļu pārdošanas kāpums, kas turas tuvu 60%, rāda, ka tirdzniecība kopumā nav izaugsmi bremzējoša nozare, – tā aug līdzīgi kā ekonomika kopumā.
Šis ir straujākais mazumtirdzniecības kāpums mēneša ietvaros kopš pērnā marta. Turpretim ļoti līdzīgs iepriekšējiem mēnešiem ir kontrasts starp sarūkošo pārtikas un degvielas tirdzniecību iepretim pārējām precēm, tātad pretstats starp pirmās nepieciešamības precēm un pārējo, kas liecina gan par ļoti atšķirīgajām valsts iedzīvotāju sekmēm krīzes pārvarēšanā, gan arī iespējamu kontrabandas ietekmi degvielas gadījumā. Jo īpaši strauji aug to preču pārdošana, kas saistīta ar mājokļu remontiem un celtniecību, tātad vismaz daļa iedzīvotāju jūtas arvien drošāki par nākotni.
2.ceturksnis beidzas tieši ceturtdien, daudzi dati vēl nav zināmi, taču pamazām iezīmējas visnotaļ iepriecinoša kopaina par šajā laikā ekonomikā notikušo. Kopskatā ar jaunākajiem datiem par kreditēšanu un neparasti straujo reģistrētā bezdarba kritumu šajā laikā rodas iespaids, ka beidzot pamazām iegriežas pieaugoša optimisma un ekonomiskās aktivitātes augšupejošā spirāle, tātad pakāpeniska atsaluma mazināšanās uz iekšējo pieprasījumu vērstajās nozarēs līdzās jau ierasti spēcīgajai eksporta izaugsmei, kas ir piešķīlusi šim procesam dzirksteli. To netieši apstiprina arī jaunākie Eiropas Komisijas publicētie patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma jeb konfidences dati, kur Latvijas rādītāji pretēji ES vidējiem datiem ir būtiski uzlabojušies.
Pieskaitot ietekmi, ko radīs noplokošais PVN atmaksu vilnis, kas samazināja reģistrēto IKP pieaugumu 1.ceturksnī, šī gada aprīlī – jūnijā varētu tikt atzīmēts straujākais kopprodukta kāpuma temps kopš ekonomikas izaugsmes atsākšanās. Provizoriski vērtējot, tas pārsniegs 2% ceturkšņa griezumā, un izaugsmes tempu atšķirība starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm būtiski samazināsies.
Straadaaju sociaalajaa sfeeraa un rodas jautaajums – vai Juus dziivojiet uz citas planeetas? Emigraacija, kas tagad notiek, ir neredzeeta, cilveeki aizbrauc, lauki saak atgaadinaat spociigas un izmirushas teritorijas, bet ljoti daudzi cilveki vairs nevar atlauties pat normali paest. Aisbrauc arii pirmspensijas vecumaa. Bet bankas tikai turpina krusta gaajienus pret jebkaadiem sociaalajiem pabalstiem. Viss tas noteikti atspoguljosies makroekonomiskajos raadiitaajos. Briinumi nenotiek. Par paareejo – tikko tachu statistika uzraadiija vienu no lielaakajiem ruupniecisko pasuutiijumu kritumu ES. Bet paarsteidzoshs ir tik ljoti mazais mazumtirdznieciibas pieaugums, jo cilveekiem riiciibaa vajadzeetu buut vairaak naudas – nav tik daudz jaaizdod par komunaalajiem – nav ziemas sezona.
Latvijaa pashreiz norisinaas cilveeciska tragjeedija, kas veel tiek pastirpinaata ar cilveeku, kas bez darba, nosaukshanu par slinjkjiem un alkoholikjiem, liekot vinjiem tieshaam par taadiem kljuut, jo shii izveerstaa sabiedriskaa pazemoshana jau nepaiet garaam arii vinju beerniem un gjimeneem.
Kauns un negods tiem, kas finanshu stabilitaati liek augstaak par cilveeku labklaajiibu (taas visprimitiivaakajaa izpausmee – speejaa paeedinaat sevi un savu gjimeni). Kad vajadzeeja nesties tikties ar PB vadiitaaju pagaajushajaa gadaa, tad banjkjieri bija pirmie, kas aizskreeja, bet izraadiijaas, ka PB vadiitaajs vieniigais, kas kaut ko labu par tiem cilveekiem pateica, kas tur straadaaja, no banku ekspertiem dzirdamas tikai nievas.